kredits automasinai

Autosports ir viens no populārākajiem sporta veidiem un tādas sacīkstes, kā F1, Nascar un rallijs noteikti ka ir katra sporta fana kalendāra ierakstītas. Šajās sacīkstēs cilvēki sacenšas nevis ar muskuļiem bet gan ar prātu un iemaņām un arī ar savām un savas komandas tehniskajām spējām. Mašīna, kurā sēž cilvēks veido stipru saikni un cilvēkam ir jābūt spējīgam gan paredzēt automašīnas katru kustību, kā arī jāzina trase, bet arī jāmāk izveidot komanda, kad savukārt uzbūvēs pašu ātrāko un stabilāko sporta automašīnu.

Bet kāds autosportam ir sakars ar kredītiem?

Nu tad lūk, lai piedalītos autosportā komandām ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi un pirms nav uzvarēta neviena sacensība sponsori arī nebūs gatavi sportistiem dot naudu, tāpēc nereti komandas izvēlas naudu aizņemties ņemot patēriņa kredītu vai arī kredītlīniju tad kad pietrūkst naudas algām un dzīvošanai. Bet šāda izvēle ir ļoti riskanta, jo autosportā ir grūti kaut ko paredzēt, un kā sportists, kas ir aizņēmies naudu atdos, ja viņam neizdosies uzvarēt nākamajās sacensībās vai arī viņas saplīsīs auto un tas būs jāremontē?

Vēl viena autosporta un kredītu saikne ir tur, kad autosportā parasti tiek prezentēta jaunākās un dārgākās automašīnu markas, kas tad vēl tiem uzlabotas, lai pēc tam sacensībās parādītu uz ko tad šie auto ir spējīgi. Un tad skatītāji, kas šos sporta veidus skatās pēc tam izvēlas iegādāties šos jaunos auto tieši ņemot kredītus un tādā veidā palielinot automašīnu ražotāju apgrozījumu un protams arī peļņu. Bet automašīnai izmantot kredītu parasti finanšu speciālisti neiesaka, jo patērētājiem jau tā pēc tam ir jātaisa šie auto, jālej tajos degviela un jāmazgā tie, tāpēc ja ēl papildus ir jāmaksā ātrā kredīta maksājumi, tad nereti tas ir par daudz cilvēku budžetam.

Automašīnas ir ļoti pievilcīgas un jaunākie modeļi vienmēr tiek veidoti ar aizvien jaunām un jaunām tehnoloģijām, ar uzlabotu dizainu un augstāku cenu, tāpēc patērētāji visu laiku vēlas mainīt šos auto pērkot ik pa pāris gadiem jaunu un nemaz nedomājot par to, ka teorētiski tas ir tas pats vecais auto tikai mazliet uzlabots un skaistāks, lai atkal piesaistītu pircēju uzmanību. Ja paskatāmies uz lietotu auto tirgu, ko bieži vien arī izmanto autosportisti zemāka ranga sacīkstēs, tad uz ceļiem vēl jo projām ir redzami auto pat ar 20 gadu stāžu un tie iet gandrīz tikpat labi, kā jaunākie modeļi. Un tad šādi padomājot, vai ir vērts visu laiku pirkt jaunus auto, ja arī lietotu auto tirgū valda tik liela izvēle?

Lasīt tālāk
Haralds Šlēgelmilhs

Haralds Šlēgelmilhs ir latviešu autosportists, kas dzimis 1987. gada 6. decembrī, Rīgā, Latvijā. 2008. gadā piedalījies “International Formula Master” un “Āzijas GP2” sacīkstēs.
H. Šlēgelmilhs sāka vadīt automašīnu jau 8 gadu vecumā, kā arī 7 gadus piedalījās dažādos kartingu čempionātos. 2003. gadā H. Šlēgelmilhs testēja “Formula BMW” formulu, bet jau 2004. gadā pats piedalījās Austrijas – Šveices “Formula BMW” čempionātā.

Paralēli minētajām sacīkstēm H. Šlēhelmilhs piedalījās arī Skandināvijas “Formula Renault 2000” sacensībās, sasniedzot augstus rezultātus, proti, latviešu autosportists kļuva par Skandināvijas labāko debitantu un Austrijas – Šveices sacīkšu čempionu.

H. Šlēgelmilhs turpināja piedalīties arī “Formula BMW” sacīkstēs, kas norisinājās 2005. gadā. Jau 2006. gadā H. Šlēgelmilhs nokļuva “Vācijas F3” sacīkstēs, rezultātā izcīnot vairākas uzvaras.

H. Šlēgelmilha komanda – “HS Technik” – nolēma doties arī uz “F3 Eirosēriju”, ņemot līdzi arī jauno pilotu. Testēšanu komanda sāka vairākus mēnešus vēlāk par citiem, tāpēc gūtie rezultāti pirmajās sacīkstēs nebija spoži, bet ar laiku jaunietim tomēr izdevās izcīnīt kādus punktus un pat gūt uzvaru.

2007. gadā H. Šlēgelmilhs testēja “Trident GP2” formulu, bet jau 2007. gada nogalē tika paziņots, ka viņš ir noslēdzis līgumu ar “Trident” komandu un piedalīsies ar GP2 cieši saistītajā, WTCC satelītsērijā “International Formula Master”. Tāpat 2007. gada beigās tapa zināms, ka jaunietis piedalīsies arī “Āzijas GP2” čempionātā. Pirmajā sezonā labākais gūtais H. Šlēgelmilha rezultāts bija 5. vieta, bet kopvērtējumā viņš palika 18. pozīcijā.

Neilgi pēc “Āzijas GP2” sezonas beigām sākās jau pieminētās “International Formula Master” sezona. Jau pirmajā sacīkšu nedēļas nogalē, pirmajā sacīkstēs H. Šlēgelmilhs izcīnīja 8. vietu, kas sniedza viņam iespēju 2. sacīkstēs startēt no 1. pozīcijas. 2. sacīkstēs H. Šlēgelmilhs finišēja 2. vietā, zaudējot 1. vietas ieguvējam – Kristam Van der Driftam. Sacensībās 2 nedēļas vēlāk jaunietis palika bez punktiem, pirmajās sacīkstēs izstājoties, bet otrajās paliekot 13. vietā. Pirmo uzvaru H. Šlēgelmilhs guva Čehijā, Brno posmā, kopvērtējumā sezonu noslēdzot kā 4.

2009. gadā latviešu pilotam tika piedāvāts piedalīties GP2 čempionātā, bet šī iespēja netika izmantota nepietiekamā finansējuma dēļ. Šo sacensību vietā H. Šlēgelmilhs sāka piedalīties kā “Atlantic Championship” sacīkstēs, tā arī “World Series by Ranault” čempionātā.

Attēls no Focus.lv

Lasīt tālāk
Nascar

NASCAR autosacīkstes ir sporta veids, kurš tika dibināts 1948 gadā un kurā pa apļveida trasi traucas speciāli izstrādātas un aprīkotas automašīnas. NASCAR brends un pati kompānija, kas rīko visas šīs sacīkstes (Nacionālā sērijauto sacīkšu asociācija) ir privāts uzņēmums un šis uzņēmums tad arī rīko šīs NASCAR sporta sacīkstes un veido šo autosacīkšu līgu. NASCAR līgas dibinātājs ir Bils Frānss, kurš tad jau tālajā 1947. gadā izveidoja pirmo oficiālo šīs līgas sacīksti un aizsāka šo autosporta fenomenu.

NASCAR līga pārrauga lielākoties trīs dažādas līgas:

  • Sprint Cup Series,
  • World Truck Series,
  • Nationwide Series.

Un pa šīm un ēl dažām citām mazākām sacīkstēm NASCAR kompānijai pārvaldībā ir aptuveni 1500 sacensības gadā 100 dažādās trasēs, kas pārsvarā atrodas ASV, bet ir trases arī Kanādā un citās valstīs.

NASCAR ir otrais skatītākais sporta veids ASV televīzijā uzreiz aiz Futbola un lielākās pasaules kompānijas šo sporta veidu sponsorē vairāk kā jebkuru citu motosporta sacīkšu paveidu. Tiek lēsts, ka lielāko NASCAR autosporta komandu vērtība ir pat līdz 300 miljoniem ASV dolāru, bet pati līga katru gadu saņem vairāk kā 350 miljonus dolāru no dažādiem sponsoriem un televīzijas pārraidēm. Kopā šī NASCAR līga, jeb uzņēmums, kā to daudzi dēvē katru gadu apgroza vairāk kā 700 miljonus dolāru un pēc dažām aplēsēm šis skaitlis ir pat līdz vienam miljardam dolāru, bet peļņa no šī visa kompānijai ir ap 100-150 miljoniem dolāru, kas noteikti nav no tiem mazākajiem skaitļiem.

NASCAR sacīkstes var skatīt vairāk nekā 150 dažādās pasaules valstīs tai skaitā Latvijā dažādos TV kanālos, bet kopš 2005. gada šis sporta veids ir piedzīvojis savu pirmo apmeklējuma un ienākumu kritumu, jo skatītājiem vairs nav interesanti nedz doties uz šīm sacīkstēm, jo tajās bieži vien nekas interesants nenotiek, kā arī nav interesanti skatīties sacīkstes TV ekrānos tieši tā paša iemesla dēļ. Tieši tāpēc, ka šis sporta veids ir kļuvis tik komerciāls un bieži vien tas sportists, kas startē pirmais arī uzvar, tāpēc arī cilvēkiem lēnām zūd interese doties uz šīm sacīkstēm.

Bet lai vai kā tur būtu ir jāatceras, ka NASCAR ir izdevies tas, ko liela daļa sporta veidu nevar un tas ir iekarot miljoniem skatītāju sirdis un no tā pēc tam arī vēl nopelnīt naudu. Nascar braucēji saņem visai iespaidīgas algas mērāmas desmitiem miljonu apmērā un viņiem noteikti nav vajadzīgi krediti lai izdzīvotu, bet to nevarētu teikt par šī sporta veida skatītājiem, jo biļešu cenas ir visai iespaidīgas un pēdējo gadu lejupslīdes rezultātā tās beidzot tiek samazinātas!

Lasīt tālāk
LAF

Latvijas Automobiļu federācija ir organizācija, kurai, vienkāršiem vārdiem sakot, ir tiesības vadīt un koordinēt autosporta dzīvi Latvijā.

Latvijas Automobiļu federācija jeb LAF ir dibināta 1990. gadā un nodarbojas ar autosporta un autotūrisma, kā arī kustības drošības darbu attīstību un koordinēšanu Latvijā. Līdztekus sporta aktivitātēm Latvijas Automobiļu federācija aktīvi nodarbojas arī ar drošas braukšanas apmācības programmas izstrādi un ieviešanu.

Latvijas Automobiļu federācijas galvenā prioritāte ir drošība, tāpēc tā rūpējas par to, lai autosporta sacīkšu laikā neciestu ne auto sportisti, ne skatītāji. Visas auto sacensības, kas norisinās valsts teritorijā, tiek organizētas, stingri balstoties uz drošības noteikumiem, ko izstrādājusi Starptautiskās Automobiļu federācijas jeb FIA.

Jau neilgi pēc savas darbības sākšanas, 90. gadu vidū, LAF īpašu uzmanību pievērš arī sadarbībai starptautiskā mērogā, proti, ik gadu tiek apmeklētas FIA ģenerālās asamblejas, kurās piedalās simtiem automobilista dzīves vadītāju no pasaules attīstītākajām valstīm. Tāpat LAF pārstāvji piedalās arī FIA darba komisijās.

Latvijas Automobiļu federācijā pašlaik aktīvi darbojas aptuveni 2,5 tūkstoši biedru, nodrošinot pietiekoši daudz administratīvo resursu.
Pēdējos gados Latvijas autosportā ir novērojams manāms progress – tiek piesaistīti aizvien jauni auto sacīkšu rīkotāji un autobraucēji. Latvijas Automobiļu federācijas biedru vidū ir kā jauni puikas, kas tikko sākuši savas gaitas autosporta un piedalās kartingu sacīkstēs, tā arī sirmi vīri, kuru vēl joprojām ir spējīgi godam spēkoties ar konkurentiem 4×4 vai autošosejas sacensībās.

Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvētie, licencētie sportisti pēdējos gados ir guvuši panākumus ne vien Latvijas autosacīkstēs, bet arī ārvalstu sacensībās, sākot no čempiona titula iegūšanu Eiropas autokrosā 2000. gadā, kuru guva Uģis Traubergs, un beidzot ar Latvijas ekipāžu piedalīšanos pasaulslavenajā Dakaras rallijā 2004., 2005., 2006. un 2007. gadā. Protams, arī vēlāk seko Latvijas autosportistu spilgti panākumi, proti, 2013. gadā Reinis Nitišs iegūst Eiropas rallijkrosa čempiona titulu Super 1600 klasē, bet jau 2014. gadā viņš iegūst bronzas medaļu pasaules rallijkrosa čempionāta SuperCar klasē. Tāpat arī Jānis Baumanis 2014. gadā iegūst bronzu Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klasē. Nevar nepieminēt arī ievērojamos sasniegumus kartingā, kad 2012. gadā Konstantīns Calko kļuva par pasaules Rotax fināla vicečempionu.

Balstoties uz daudzveidīgajiem sasniegumiem, Latvijas Automobiļu federācija ir pierādījusi sevi kā arvien progresējošu biedrību, kuras biedru skaits arī ir arvien pieaugošs.

Lasīt tālāk
dakaras rallijs

Dakaras rallijs, kas iepriekš vairākus gadus tika saukts par ralliju “Parīze – Dakara”, ir transkontinentāls bezceļu rallijreids, kas norisinās ik gadu.

Dakaras rallija idejas autors ir Tjerī Sabīns. Pirmās Dakaras rallijs sacensības norisinājās tālajā 1979. gadā. Dakaras rallijs jau kopš pašiem tā pirmsākumiem norisinās 3 transportlīdzekļu grupās, proti, motociklu, kravas automašīnu, kā arī vieglo automašīnu grupās. Jāpiemin, ka kopš 2009. gada rallija sacensības norisinās arī kvadriciklu grupā.

Dakaras rallijs ir īstens un tipisks bezceļu rallijs, tāpēc arī transportlīdzekļiem, kas piedalās šajās sacensībās, ir jābūt speciāli sagatavotiem un nodrošinātiem tā, lai tie varētu izturēt visus sacensību posmus un neparedzamos, kā arī drastiskos laika apstākļus. Piedalīšanās šādā rallijā prasa kā papildus izturību no transportlīdzekļa, tā arī no sacensību dalībniekiem.

Kā var noprast no sākotnējā rallija nosaukuma, visbiežāk Dakaras rallijs ir sācies no Parīzes, tomēr pēdējos gados tā starts ir bijis arī tādās pasaules pilsētās kā Marseļa, Barselona un Lisabona.

Lielākā daļa rallija posmu ved pa Rietumāfrikas tuksnešainajiem apvidiem, bet tā finišs ir Senegālas galvaspilsētā – Dakarā. Rallijreida distance tiek sadalīta vairākos atsevišķos posmos, kas var būt gan pāris desmitus kilometrus gari, gan vairākus simtus kilometru gari. Saprotams, ka rallija uzvarētājs ir tas, kas visus sacensību posmus pārvar īsākajā laikā.

2008. gads bija gads, kad Dakaras rallijs, drošības apsvērumu dēļ, tika atcelts. Kopš 2009. gada šis rallijreids notiek Dienvidamerikā ar sākumu Buenosairesā, bet, neskatoties uz kontinentu maiņu, vēl joprojām tiek saukts par Dakaras ralliju.

Dakaras rallijs dalībnieki ir kā profesionāli sportisti (veidojot tā saucamās rūpnīcu komandas), tā arī amatieri, kuru skaits šajās sacensībās sasniedz 80%.

Kā jau pieminēts, sacensības norisinās trīs grupās – motociklu grupā, kas ietver arī kvadriciklus, kravas automobiļu grupā, kā arī vieglo automobiļu grupā, kurā piedalās gan speciāli būvēti sacīkšu automobiļi, gan uz sērijveida modeļiem bāzēti auto. Rallijā pirmie startē motocikli, pēc tiem – automobiļi, bet pēc tiek – kravas automašīnas. Katras grupas dalībnieku starta pozīcija tiek noteikta, balstoties uz katra dalībnieka iepriekšējā posma rezultātiem. Kā pirmie startē uzvarētāji, izbraucot ar divu minūšu intervālu, bet, sākot ar dalībnieku otro desmitu, izbraukšanas intervāls tiek samazināts uz vienu minūti.

Lasīt tālāk
bikernieku trase

Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Biķernieku mežā, Rīgā. Biķernieku trase ziemas sezonā tiek izmantota slēpošanai.

Tālajā 1960. gadā, kad tika izpētīti un novērtēti vairāki trases varianti Rīgas teritorijā, par piemērotāko tika atzīts 15 ha lielais zemes gabals Biķerniekos. 1962. gadā tika sākti Biķernieku trases projektēšanas darbi, kuros par sporta kompleksa vadītāju tika iecelts Eduards Kiops, bet par projektu vadītāju tika izvirzīts Gunārs Binde. Trases projekta izstrādei tika izveidota arī speciālistu grupa, kuras sastāvā bija Pēteris Dzenis, Kārlis Rība, Jānis Roops, kā arī Vilnis Vasulis. Projekta izstrāde norisinājās divās daļās – pirmā daļa tika veltīta meistarības apļa un kartodroma izstrādei, bet otrā daļa tika veltīta ātruma apļa izstrādei.

1966. gada janvārī tika uzsākti trases būvniecības darbi. Trases būvniecības laikā konsultāciju nolūkos tika pieaicināti arī autosportisti Arnolds Dambis un Kārlis Ošiņš. Būvniecības laikā nācās saskarties ar vairākiem sarežģījumiem, proti, vietā, kur bija paredzēta kartodroma un starta vietas izveide, bija purvs un pazemes avoti, tāpēc vietām bija nepieciešams purvu izrakt līdz pat 7 m dziļumam un piebērt to ar tūkstošiem kubikmetru smilšu. Vairākus darbus, kurus nebija iespējams veikt ar tehniku, paveica sportisti, to ģimenes, kā arī brīvprātīgie paša spēkiem. Sportisti darbojās arī kā tehniskie un kvalitātes inspektori, vairākkārt izbraukājot trasi un nepieciešamības gadījumā to piekoriģējot.

Jau 1966. gada jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta, un norisinājās arī pirmās sacensības 3580 m garajā meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās vairākās motociklistu klasēs, motociklu ar blakusvāģi klasēs, kā arī autobraucēju, kartingistu, mopēdistu un riteņbraucēju starpā.

1967. gadā tika pabeigta trases otrās kārtas būvniecība, radot 3662 metrus garo ātruma apli. 1968. gadā tika atklāts lielais aplis, 1974. gadā tika atklāts motobola laukums, kļūstot par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu, bet 1976. gadā apkārt motobola laukumam tika atklāts spīdveja sacīkšu celiņš.

Biķernieku trases apļi:

  • Lielā auto trase jeb ātruma aplis;
  • Mazā auto trase jeb ovāls;
  • Mototrase jeb meistarības aplis;
  • Kartingu trase jeb kartodroms;
  • Lielais aplis jeb lielais apvienotais aplis;
  • Meža aplis.
Lasīt tālāk
F1

Formula 1 jeb saīsinājumā F1 sacīkstes ir pasaules prestižākās automašīnu sacīkstes kuras savu sākumu meklē jau tālajā 1950. gadā. Šīs sacīkstes tiek dēvētas par formulu, jo visiem braucējiem un visām komandām, kas vēlas piedalīties šajās sacīkstēs ir jāseko vieniem un tiem pašiem noteikumiem un vadlīnijām un tāpēc arī visas F1 automašīnas izskatās ļoti līdzīgas un vairāk notiek cīņa tieši starp braucējiem nevis tehnoloģijām.

F1 ir prestižākās automašīnu sacīkstes, kurās piedalās 20 braucēji un 10 komandas, katrai komandai pa 2 braucējiem. F1 braucēji ir vis-apmaksātākie autosporta dalībnieki, kur labākajiem braucējiem gada alga var būt pat lielāka, kā 40 miljoni dolāru, bet komandas, kas nodarbina šos braucējus var gadā iztērēt pat līdz 500 miljoniem dolāru par automašīnām, braucējiem, reklāmām un citiem pirkumiem. Kopējais visu F1 komandu gada līdzekļu apgrozījums tiek mērīts ap 3 miljardiem ASV dolāru un tādā veidā šīs sacīkstes nostrādina ļoti lielu cilvēku skaitu un arī tāpēc tās tiek dēvētas par autosporta kalngalu, kurā jebkurš sevi cienošs autosportists vēlētos nonākt. Vienas automašīnas izplānošana un izveidošana var izmaksāt komandai no 100 līdz pat 200 miljoniem dolāru, bet autosportisti, kas brauc ar šīm automašīnām saņemt pat līdz 10 reizēm lielākas algas, kā nākamie apmaksātākie autosportisti, kas parasti ir Nascara vai IndyCar braucēji.

Pašlaik sākot no 2014. gada F1 automašīnas visas ir aprīkotas ar 1.6 litru turbo V6 motoriem un to griezes moments mēdz būt līdz pat 20 tūkstošiem apgriezienu minūtē, bet F1 ātrākais reģistrētais ātrums kādā no Grand Prix trasēm ir 372 kilometri stundā, bet testa braucienos lidostās šīs automašīnas ir sasniegušas pat 415 kilometrus stundā. Pamatā visām komandām tehnika un aprīkojumi ir līdzīgi, bet tās tieši vairāk koncentrējas uz sportistu prasmēm, kas tad arī ir interesantāk, jo pretējā gadījumā komandas kuras var atļauties investēt vairāk naudas arī būtu tehniski spēcīgākas, jo tām izdotos izveidot daudz jaudīgākus un tehniski attīstītākus motorus un arī pārējās tehnoloģijas uzlabot tā, ka pārējās komandas nevarētu sacensties.

F1 sacīkstes man pašam vienmēr asociēsies ar Mihaelu Šūmaheru, jo bērnībā kad šis braucējs bija savas karjeras pašā plaukumā es ar nepacietību gaidīju svētdienas, kurās rādija sacīkstes un tad kā pielipis sēdēju pie televizora ekrāna un fanoju par šo sportistu.

Lasīt tālāk
auto nauda

Automašīnas iegāde jebkura cilvēka dzīvē ir liels pirkums, jo auto cenas ir teju tādas pašas, kā vidēja dzīvokļa cena. Un tāpēc jaunus auto atļauties var tikai cilvēki kuriem ikmēneša ienākumi ir mērāmi ar vismaz četrām nullēm. Un tieši tāpēc arī autosports pats par sevi ir ļoti dārgs prieks, jo pat tad, ja tu brauc ar vecu automašīnu tev tā ir jāiegādājas, jāaprīko un pēc tam arī regulāri jāpērk detaļas un jālabo. Un nemaz nerunāsim par situācijām, kad tu iekļūsti avārijā, kas autosportā notiek ļoti bieži, tad tev auto bieži vien ir nelabojams vai arī sanāk lētāk nopirkt jaunu nekā salabot šo pašu auto. Tieši tāpēc arī ja tu vēlies nodarboties ar automašīnu sacīkstēm tev būs vajadzīgs visai iespaidīgs sākuma kapitāls un pēc tam tev arī vajadzēs nemitīgu naudas plūsmu lai varētu turpināt nodarboties ar šo sporta veidu. Tieši tāpēc arī autobraucēji parasti piesaista sponsorus un tādā veidā finansē visus šos izdevumus. Un tāpēc arī automašīnām parasti ir tik daudz un dažādas uzlīmes ar visiem tiem sponsoriem, ko komandai ir izdevies piesaistīt un kurus tad arī viņi vēlas noreklamēt.

Automašīnām visbiezāk ir jāmaina riepas, it sevišķi ja tu brauc pa asfalta segumu vai arī iesaisties drifta sacensībās. Tad vēl nemitīgi ir jāuzpilda degviela, un jāmaina citi šķidrumi, bet nedaudz retāk ir jāmaina arī bremžu kluči, visa ritošā daļa sākot no amortizatoriem un beidzot ar buksēm. Un tāpēc ka autosports parasti ir kontaktu sports tad bieži vien tiek iebuktēta virsbūve un arī tā nemitīgi ir jālabo, jākrāso un jātaisno.

Un lai varētu piedalīties dažādās sacensībās bieži vien ir jāmaksā dalības maksa un, protams, pirms vispār piedalīties sacensībās ir nepieciešams ilgs un dārgs treniņu process kamēr braucējs iemācās kārtīgi vadīt automašīnu un lai viņš varētu sacensties ar citiem vadītājiem, no citām komandām. Tieši tāpēc arī nav daudz sacīkšu komandu, kas ir spējīgas piesaistīt pietiekoši daudz naudas, lai varētu visu šo nodrošināt un vēl arī samaksāt sev algas, jo jebkuram cilvēkam taču ir jāsaņem atalgojums pat tad, ja tas, ko viņš dara ir vairāk kā hobijs nevis darbs.

Protams ir iespējams arī iegādāties lētu automašīnu ar aizmugures piedziņu un, piemēram, ziemā kārtīgi paārdīties pa trasi tādā veidā iegūstot adrenalīnu un labās emocijas, bet lai varētu tiešām piedalīties sacīkstēs tad nauda būs ļoti liela problēma!

Lasīt tālāk
auto drosiba

Autosports kā jau jūs varat iedomāties nebūt nav no tiem drošākajiem sporta veidiem jo cilvēks, kas sēž šajā modificētajā spēkratā trauca pa trasi ar ātrumu kas nereti pārsniedz 200 un pat 300 kilometrus stundā un vēl pie tam viņam blakus brauc vēl vairāki braucēji, kas visu laiku vēlas viens otru apdzīt. Tieši tāpēc arī sākotnēji, autosportā notika ļoti daudz nelaimes gadījumi un bieži vien tie visi beidzās letāli, jo sportisti vienkārši nebija pietiekoši pasargāti lai varētu izdzīvot šādas briesmas. Bet mūsdienās visos sporta veidos, kas saistīti ar automašīnām ir stingri noteikumi, ka ir nepieciešams gan metāla būris, kas pasargās braucēju no miesas bojājumiem ja automašīna apveļas uz jumta, kā arī stikliem ir jābūt veidotiem no plastikāta lai tie nesašķīstu miljons daļiņās, kas var traumēt gan sportistu kas atrodas cietušajā automašīnā gan arī citus sportistus.

Automašīna pati par sevi teorētiski ir veidota droši un ar domu, ka tā var iekļūt avārijā un tāpēc tā ir aprīkota ar dažādām drošības tehnoloģijām, kā drošības jostas, AirBag maisiem un pastiprinātu šasiju un jumta daļu. Bet visas šīs tehnoloģijas pārsvarā piedod automašīnām ļoti lielu svaru, bet tā, kā autosportā viss tiek mērīts pēc tā, cik ātri tu esi spējīgs izbraukt apli tad mašīnām ir jābūt pēc iespējas vieglākām. Un tāpēc arī šīs parastās drošības tehnoloģijas, kas tiek uzstādītas ielas automašīnās parasti nav pietiekoši labas un autosportistiem ir vajadzīgas x tipa jostas, ķiveres, un jumta daļas pastiprinošais būris. Šiem sporta auto arī visas pārējās detaļas parasti tiek veidotas daudz stiprākas nekā parastiem auto, jo tām ir jāiztur daudz spēcīgāka slodze un daudz raupjāki apstākļi, kas parasti nav ikdienas automašīnās.

Autosports pats par sevi ir bīstams, jo tādos ātrumos, kā automašīnas ir spējīgas sasniegt jebkura sadursme vai kļūda var ļoti dārgi maksāt it sevišķi tad, ja šīm automašīnām nav pilnīgi optimālas drošības sistēmas. Tāpēc arī modernās auto sacīkstēs vienmēr klāt ir gan ugusdzēsēju brigāde gan ātrā palīdzība un tas dod cilvēkiem drošību tajā, ja arī kaut kas atgadās, tad šie dienasti viņiem ātri un viegli varēs palīdzēt!

Lasīt tālāk
autosports

Autosports ir sacensību veids, kurā tiek iesaistītas automašīnas jeb spēkrati, kas ir spējīgi sevi un savu vadītāju virzīt uz priekšu ar motoru kas iebūvēts pašā spēkratā. Par automašīnu parasti uzskata spēkratu, kuram ir vismaz 4 riteņi un tāpēc tie braucamrīki, kuriem ir 2 riteņi tiek saukti par motocikliem un ir arī atsevišķas disciplīnas motosportā.

Ja padomājam cik daudz reāli autosportā ir daudz disciplīnu sākot no Rallija un Nascar sacīkstēm līdz driftam un kartingiem. Ar automašīnām cilvēki sacenšas gan uz asfalta seguma gan grants seguma, kā arī uz ledus. Ar automašīnām cilvēki ir izdomājuši tik daudz un dažādus sporta veidus un katrā no tiem ir savi čempioni. Piemēram pirmās formulas sacīkstes skatās miljoniem cilvēku, kur pretī dažādus vietējo ralliju posmus parasti praktiski neviens neskatās.

Jebko, ko mēs izgudrojam parasti mēs mākam izmantot arī lai sacenstos un mēģinātu viens otram pierādīt kurš par kuru ir labāks, un ja tā padomājam, tad labāk lai šie cilvēki kuriem ir vajadzīgs sacensties skatās un spēlē sportu nevis dodas kautiņos vai arī uzsāk karadarbību. Cik redzams no pagātnes, tad cilvēkiem vienmēr ir vajadzīga kāda metode, kā mēģināt vienam ar otru sacensties, lai gan tas būtībā ir tikai īstermiņā un ja arī tu uzvari tik un tā pēc laika tiksi aizmirsts, bet savu slavas mirkli tu būsi ieguvis. Tieši tāpat ir arī autosportā, kur parasti liekas, ka viens cilvēks var uzvarēt visus pārējos, bet no nekurienes atkal uzrodas kāds cits pretendents un viņu atkal apdzen. Un padomājot par nākotni, kas notiks tad, kad roboti būs kļuvuši labāki braucēji par cilvēkiem? Tad vairs nebūs nepieciešams sēdināt cilvēku automašīnā bet gan tās vadību nodot datoram, kas būs spējīgs uzvarēt ikvienu cilvēku. Jo jau tagad paš-braucošās automašīnas ir spējīgas braukt daudz drošāk kā cilvēki.

Autosports ir veids, kā sacensties cilvēkiem, kuriem, varbūt nav iespējas tik ātri skriet, lekt vai darīt citas sporta aktivitātes, bet kuriem ir laba koncentrēšanās spēja, jo aiz auto stūres te būtībā svarīgākais ir tieši treniņš, jo neviens nepiedzimst ar maģiskām spējām braukt ar auto, bet ar smagu darbu to ir iespējams iemācīties.

Pēc visa šī varam secināt, ka autosports uz pasaules ir vajadzīgs un noteikti, ka industrija, kuras kopējais gada apgrozījums pārsniedz 4 triljonus dolāru noteikti izdomās, kā padarīt automašīnas iekārojamas, pat tad ja tas ir veidojot dažādus sporta veidus!

Lasīt tālāk